Energoaudits

Kā samazināt apkures izmaksas nākamajai sezonai? Vai ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programma.

Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieejamais finansējums ir 100 000 Latu, nepārsniedzot 35 Latus uz vienu dzīvojamās ēkas kv.m. Finansētas tiek līdz 50% no kopējām projekta attiecināmām izmaksām.

Nodrošinam projektu vadību energoefektivitātes paaugstināšanas programmai:

• novērtēt pašreizējo energoefektivitātes stāvokli un potenciālo ietaupījumu – energoaudits;
• novērtēt ēkas tehnisko stāvokli - tehniskā apsekošana;
• sagatavot projektu būvniekiem - vienkāršotais renovācijas projekts;
• izmaksu aprēķināšana - būvdarbu tāmes sastādīšana;
• siltināšanas izmaksu ekenomiska pamatojuma aprēķins - pamatojoties uz tāmi un energoauditu;
• finansējuma meklēšana - pieteikums ERAF līdzfinansējumam un kredīta ņemšana bankā;
• energoefektivitātes pasākumu realizēšana - būvdarbu veikšana;
• būvdarbu pieņemšana - termogrāfija, apsekošana;
• ES līdzfinansējuma saņemšana;
• sertifikāta saņemšana.

Energoefektivitātes programmas attiecināmās izmaksas:

Energoaudits - energoauditors;
Ēkas apsekošana, novērtēšana un analīze ar mērķi noteikt siltumenerģijas plūsmu sadalījumu, ēkas siltuma zudumus. Atrast un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas. Piedāvāt piemērotāko energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumu un instrukcijas to pareizai realizēšanai. Sīkāk par energoauditu un termogrāfiju pie mūsu sadarbības partneriem: http://www.thermography.lv/

Tehniskā apsekošana – būvinžinieris;
Būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Tehniskās apsekošanas atzinumā tiek norādīts būves nolietojums, bojājumi un priekšlikumi to risināšanai. Tehnisko apsekošanu veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 405-01.

Renovācijas projektēšana – arhitekts;
Tiek izstrādāts ēkas skiču un tehniskais renovācijas projekts būvniekiem, to izstrādā sertificēts arhitekts, ņemot vērā iepriekš izstrādātā energoaudita ieteikumus, tas ir - tieši kādi pasākumi dos lielāko efektu ēkas siltumnoturības uzlabošanai un kādus siltināšanas materiālus labāk izvēlēties.

Būvuzraudzība un autoruzraudzība – būvuzraugs
Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja (būvētāja) tiesības atbilstoši tā izlietotajiem līdzekļiem noteiktajā laikā iegūt kvalitatīvu būvi, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvdarbu tehnoloģisko procesu secības, darbu izpildes termiņiem un akceptētā būvprojektā noteiktā materiālu un finansu izlietojuma, kā arī nepieļaut normatīvo aktu un attiecīgo standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

Būvniecība:

• ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa;
• pagraba pārseguma siltināšana;
• kāpņu telpas remonts, gadījumā, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā, nepārsniedzot piecus procentus no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām;
• siltumapgādes sistēmas renovācija;
• ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija;
• citi renovācijas darbi, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi;
• ēkas strukturālo daļu atjaunošana, kas nepieciešama projekta iesniegumā iekļauto ēkas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Kritēriji, lai daudzdzīvokļu ēku īpašnieki varētu pieteikties ES finansējuma saņemšanai ēku siltināšanai?

• ēka ir nodota ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.gadam (ieskaitot);
• ēka ir sadalīta dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita;
• ēkas pārvaldīšanas tiesības ir nodotas īpašnieku sabiedrībai (biedrībai vai DzĪKS) vai ar īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai;
• iedzīvotāju parādsaistības nepārsniedz 15% (iepriekšējo 12 mēnešu periodā);
• ēkas neapdzīvojamā platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās ēkas kopējās platības;
• pašvaldībā, kurā atrodas ēka, ir vismaz 2000 iedzīvotāju.